(1) Karkass veido dīvāna galveno struktūru un pamatformu. Rāmja materiāli galvenokārt ir koks, tērauds, mākslīgie paneļi, vidēja blīvuma kokšķiedru plātnes utt. Šobrīd galvenais materiāls ir vidēja blīvuma kokšķiedru plātnes. Rāmim galvenokārt jāatbilst modelēšanas prasībām un izturības prasībām.

(2) Pildījuma materiālam ir izšķiroša nozīme dīvāna komforta nodrošināšanā. Tradicionālie pildvielas ir brūns zīds un atsperes. Mūsdienās parasti tiek izmantota putuplasta, sūkļi, sintētiskie materiāli ar dažādām funkcijām. Pildvielai jābūt ar labu elastību, izturību pret nogurumu un ilgu kalpošanas laiku. Dažādu dīvāna daļu iekraušanas un komforta prasības ir atšķirīgas. Pildvielu veiktspēja un cena ir ļoti atšķirīga.

(3) Auduma tekstūra un krāsa nosaka dīvāna garšu. Šobrīd audumu šķirnes ir patiešām žilbinošas. Attīstoties zinātnei un tehnoloģijām, audumu šķirnes kļūs arvien bagātīgākas.

Tradicionālā dīvāna vispārējā struktūra (no apakšas uz augšu): rāmis-koka sloksne-atspere-apakšā marle-brūns spilvens-sūklis-iekšmaisa-ārējais pārvalks.

Mūsdienu dīvānu vispārējā uzbūve (no apakšas uz augšu): rāmis-elastīgā lente-apakšā marle-sūklis-iekšsoma-mētelis. Redzams, ka mūsdienu dīvānu ražošanas procesā, salīdzinot ar tradicionālajiem dīvāniem, tiek izlaists laikietilpīgais un darbietilpīgais atsperu nostiprināšanas un spilvenu ieklāšanas process.